LatDendro 2009

Par konferenci

Programma

Reģistrācija

Dalībnieki

Ziņojumu kopsavilkumi

Gaisa piesārņojuma ietekme uz egļu audzēm Kurzemē

Oskars Zaļkalns

Latvijā ir maz tādu vietu , kur nebūtu sastopams mežs. Līdz ar to mūsdienās bez tiešās izmantošanas uz mežu iedarbojas arī fizikālie un ķīmiskie faktori, kuri sevišķi bīstami tādēļ, ka to iedarbība ļoti grūti samanāma vizuāli. Pie ķīmiskajiem faktoriem jāpieskaita tādus bīstamus ietekmes avotus kā vides piesārņojums ar smagajiem metāliem un to oksīdiem, sēra un slāpekļa savienojumiem.

Vides piesārņojuma iedarbības analīzei uz mežu ekosistēmām ir teorētisks un praktisks raksturs. Šādas problēmas skar daudzas pasaules valstis, lai risinātu šo problēmu ir izstrādātas daudzas metodes konkrētu rezultātu iegūšanai. Kā trūkumu šim metodēm var minēt, ka nav iespējams piesārņojuma nodarītos zaudējumus kvantitatīvi raksturot no ekonomiskā viedokļa, respektīvi - netiek atsegta piesārņojuma destruktīvās iedarbības dinamika pirms vizuālo pazīmju parādīšanās. Ar dažādiem pētījumiem un apsekojumiem ir noskaidroti potenciālie piesārņojuma avoti Kurzemē, kā lielākos var minēt „Liepājas metalurgs”, Ventspils ostas rūpnīca, Brocēnu cementa kombināts. Šeit nevar neminēt arī pārrobežu piesārņotājus kā Mažeiķu naftas pārstrādes kombināts, Jaunakmenes cementa kombināts.

Šim darbam tiek izvirzīts viens pamatmērķis: Noskaidrot vides piesārņojuma ietekmi uz pieaugušām un vidēja vecuma egļu audzēm Kurzemē.

Lai šo uzdevumu varētu veikt savlaicīgi un labā kvalitātē tad tiek izvirzīti vairāki pētnieciskie uzdevumi, kas savstarpēji saistīti.

  • Gaisa piesārņotības parametru analīze Kurzemē. Šis uzdevums veicams pirmkārt, lai varētu spriest par potenciāliem gaisa piesārņotajiem, to emisijas daudzumu un ķīmisko sastāvu. Bez tam tas attiecināms uz empīriskā materiāla ievākšanas vietu izvēli nodrošinot vienmērīgu izvietojumu visā pētāmā teritorijā. Otrkārt, noskaidrojot emisijas avotus, nodrošināt empīriskā materiāla ievākšanu dažādā attālumā no šiem avotiem, kas objektīvi parādītu to ietekmi uz pētāmām audzēm. Analizējot tuvāk piesārņotības parametrus būtu tuvāk jāizvērtē to struktūra , sadalot pēc ķīmiskā sastāva, daļiņu lieluma (minerālajiem jeb putekļveida).
  • Audžu produktivitātes izmaiņu struktūras un dinamikas analīze. Lai varētu spriest par piesārņojuma ietekmi uz pētāmo audzi, tad tas ir jāapskata ilgā laika posmā, jeb retrospekcijas periodā. Lai redzētu, kā audze ir veidojusies kādā laika posmā, izmantosim papildus pieaugumu. Turklāt, lai parādītu pētāmā efekta ietekmes trendu, lieto reducēto kumulatīvo papildus ieaugumu(m3/m2), bet lai atspoguļotu ikgadējās izmaiņas, reducēto tekošo papildus pieaugumu (m3/m2/gadā). Izmantojot šos papildpieaugumus, varam salīdzināt dažāda vecuma, sastāva un biezības audzes.
  • Piesārņojuma efekta ekonomiskais izvērtējums. Lai varētu noteikt kādu ekonomisko zaudējumu dod vides piesārņojums, izmantosim mežaudzes kumulatīvo papildus pieaugumu (m3/ha). Tālākā aprēķinu gaitā pēc taksācijas tabulām iegūsim sadalījumu atbilstošam sortimentam, kurā varam ievietot pastāvošās koksnes cenas.

Klimatiskie signāli ozolos

Roberts Matisons

Ozols Quercu robur ir uzskatāms par siltummīlošu sugu, kam nepieciešami mēreni mitruma apstākļi. Latvijā tas atrodas tuvu tā izplatības ziemeļu robežai, tādēļ klimatisko faktoru ietekmei ir nozīmīgi augšanas raksturošanai. Ekoloģiski pētījumi, kas aptver ozolu radiālās augšanas saistības ar klimatiskajiem faktoriem pēdējo 200 gadu posmā, Latvijā līdz šim nopietnā līmenī nepietiekami pētīti, tomēr ir pieejama informācija no arheoloģiskiem pētījumiem, kas aptver laika posmu pirms300 gadiem un agrāk.

Līdz šim ir ievākts materiāls (koksnes paraugi) no ozolu audzēm ZA Kurzemē, atsevišķās vietās Vidzemē. Pētījuma teritorijas izvēlētas biotopos ar pēc iespējas līdzīgiem mitruma apstākļiem. Pētījuma sākuma stadijā klimatiskie signāli analizēti ar korelācijas analīzi par pamatu ņemot vidējo temperatūru datu un nokrišņu summas tekošajam un iepriekšējam gadam un dažādos viedos standartizētas gadskārtu platumu rindas. Dažādās standartizācijas metodes analizētas, lai noskaidrotu piemērotāko metodi turpmākiem pētījumiem Latvijas apstākļos. Par metodes atbilstību spriests pēc iegūto klimatisko signālu loģiskas saderības un salīdzinājuma ar citviet veiktajiem pētījumiem. Papildus veikta koksnes poru (pavasara koksnes traheju) klimatisko signālu analīze. Korelācijas ar klimatiskajiem faktoriem aprēķinātas izmantojot "bootstrap" metodi DENROCLIM2002 programmu, Standartizēšana veikta ar ARSTAN (Standard, residual chronologies) un aprēķinot zīmīgos gadus (Pointer year 5 gadu izmaiņām).

Līdz šim par piemērotāko metodi klimatisko signālu raksturošanai uzskatāma gadskārtu platumu standartizēšana ar ARSTAN (residual chronologies), kā arī zīmīgo gadu metode. Koksnes poru signālu noteikšanai piemērota audzes vidējie gadskārtas poru laukumi.

Gadskārtu platumu raksturojošās hronoloģijas parādīja pozitīvas saistības ar tekošas augšanas sezonas temperatūrām (Feb.- Apr.; Jun.- Sep.) un nokrišņiem (Apr) un iepriekšējās sezonas Septembra temperatūru; Oktobra Jūnija un Jūlija nokrišņiem. Tekošās gada Oktobra, Novembra un Decembra nokrišņiem bija negatīva ietekme.

Poru laukumi parādīja pozitīvas saistības ar tekošā gada ziemas un pavasara (Jan.-Mai.) un iepriekšējā gada pavasara -vasaras(Mai.-Aug) temperatūrām; negatīvas saistības tika konstatētas pret tekošā gada Marta un Aprīļa nokrišņiem, iepriekšējā gada Novembra un Augusta nokrišņiem.

Zīmīgo gadu analīze kopumā parādīja Pozitīvas saistības ar temperatūras datiem un negatīvas saistības ar rudens un ziemas nokrišņiem.

Ūdens līmeņa svārstību un klimata ietekme uz melnalkšņa Alnus glutinosa radiālo augšanu

Guna Ūsele

Melnalkšņu audzes ir Latvijā un Eiropā aizsargājams biotops. Alkšņa augšanu limitē periodiski applūstošas vietas vai mitrāji, kuru hidroloģisko režīmu cilvēks nav būtiski ietekmējis. Augšņu tipi, kur spēj augt melnalksnis, stipri variē. Dažādi pētījumi norāda uz gruntsūdens līmeņa un plūdu būtisku ietekmi uz melnalkšņu augšanu kopumā, kā arī atsevišķi uz dažādu koka struktūru attīstību un fizioloģiskajiem procesiem. Būtiska ūdens līmeņa svārstību ietekme vērojama tieši uz krastā augošajiem kokiem. Dendrohronoloģijas un dendroklimatoloģijas pētījumos lielākoties izmantoti sausās vietās augoši koki, tomēr ne mazāk veiksmīgi iespējams izmantot ūdenstilpju – upju un ezeru krastos augošus kokus. Dendroklimatoloģiski pētījumi par melnalkšņiem nav veikti.

Pētījums veikts projekta „Koku augšanas izmaiņas klimata un vides faktoru ietekmē un to saistība ar bioloģiskās daudzveidības indikatoriem” ietvaros LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā.

Gadskārtu paraugi pētījumam ievākti divos parauglaukumos Ziemeļkurzemē Raķupes un Dursupes krastos. Gadskārtu noteikšanai kopā analizēti 29 koki, no tiem 20 Raķupē un 9 Dursupē. Izmantoti dati par ūdens līmeni divās upēs, Dursupē un Raķupē, tie iegūti projektēšanas un informācijas valsts uzņēmumā "Melioprojekts”. Klimatiskie dati iegūti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Stendes meteoroloģiskās stacijas. Analizēti dati par mēneša vidējo, mēneša maksimālo un mēneša minimālo ūdens līmeni, vidējo mēneša gaisa temperatūru un mēneša nokrišņu summu, kā arī temperatūru un nokrišņiem sezonā.

Veikta gadskārtu mērīšana ar gadskārtu mērīšanas galdu ”LINTAB 3”, kas sevī ietver arī Leica MS5 mikroskopu un datorprogrammu TSAP (Time Series Analysis). Veikta šķērsdatēšana, standartizācijai un hronoloģiju veidošana. Veikta korelācijas analīze un vidējo vērtību salīdzināšana, kā arī “zīmīgo gadu” aprēķināšana. Veikta Pīrsona (Pearson) korelācijas analīze un noteikts korelācijas koeficients r.

Konstatēts, ka melnalkšņu radiālo augšanu būtiski ietekmēja iepriekšējā gada ūdens līmenis. Ūdens līmeņa ietekme bija spēcīgāka uz slapjākās augsnēs augošiem kokiem. Temperatūra un sezonālā temperatūra melnalkšņu radiālo augšanu būtiski ietekmēja vasaras beigās, rudenī un iepriekšēja gada pavasarī. Melnalkšņu audzes uz dažādām augsnēm un atšķirīgā mitruma režīmā atšķirīgi reaģēja un klimatiskajiem faktoriem un ūdens līmeni.

Eiropas dižskābarža Fagus sylvatica (L.) izplatība Šķēdes mežu novadā

Liene Sabule

Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica L. ir saimnieciski ļoti vērtīga lapu koku suga un ir dominējošā koku suga mežu biotopos Centrāleiropā.

Darba mērķis ir noskaidrot dižskābarža izplatīšanās un augšanas tendences Latvijā. Darbā izvirzīta hipotēze, ka dižskābardis Latvijā, Šķēdes mežu novadā, spēj izplatīties ārpus stādītās teritorijas.

Pētījumā apsekoti 30 parauglaukumi, nosakot tajos dižskābaržu vecumu un diametru katrā augstuma klasē. Lai noskaidrotu vainagu gaismas caurlaidības ietekmi uz paaugā esošo dižskābaržu attīstību, izmantota WinSCANOPY sistēma. Noteikts vidējais dižskābaržu izplatīšanās ātrums.

Dižskābaržu skaits paaugā ir saistīts ar vainagu gaismas caurlaidību. Pieejamais apgaismojums ietekmē arī dižskābaržu radiālo pieaugumu, jo pastāv liela mainība starp koku vecumu, augstumu un diametru. Neskatoties uz mainīgumu, ir saskatāma tendence, ka, pieaugot koka vecumam, pieaug arī augstums.

Ņemot vērā klimata pasiltināšanos pēdējās desmitgadēs, turpmāk dižskābardim augšanas apstākļi Latvijas teritorijā varētu vēl uzlaboties.

Pētītajā teritorijā dižskābaržu izplatīšanās ātrums varētu būt vidēji 3,4 metri gadā.

Dendroekoloģijas metodes vides kvalitātes vērtēšanā

Didzis Tjarve

Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedrā ja vairākus gadu desmitus ir pievērsta ir uzmanība koku pieauguma dinamikas pētījumiem. To uzsācis profesors Imants Liepa, savos pētījumos piedāvājot metodi koku ikgadējo papildpieauguma izvērtēšanā, kuras attīstīšanā piedalījušies arī Gaļina Pospelova un Kamils Ramans. Ikgadējā papildpieauguma novērtēšanai ir tīri praktiska nozīme, kas ļauj novērtēt kādu vides faktoru radītu koksnes pieauguma samazinājumu vai pieaugumu.

Papildpieauguma izvērtēšanu iespējams izmantot arī, lai izvērtētu iespējamās vides kvalitātes izmaiņas. Šo pētījumu virzienu tālāk attīstījis profesors Valdis Balodis ar kolēģiem. Ir veikti pētījumi, lai novērtētu Skrundas radiolokatora un Mažeiķu naftas pārstrādes kombināta iespējamo ietekmi uz koku pieaugumu, statistiski novērtējot pieauguma izmaiņas.

Vairums pētījumu, kas analizē koku pieauguma izmaiņas tās statiski neizvērtē. Parasti cēlonis ir nelielais pieejamais paraugu apjoms vai apjomīgais darbs, kas nepieciešams, lai datētu koksnes paraugus.

Valda Baloža piedāvātā metode, balstās pieņēmumu, ka aptuveni no četrdesmit līdz simts gadu vecumam, būtiski nemainoties augšanas apstākļiem, parastās priedes (Pinus sylvestris) ikgadējais radiālais pieaugums būtiski nemainās. Līdz ar to, salīdzinot pieaugumu divos dažādos laika periodos, iespējams statistiski novērtēt pieauguma izmaiņas. Pie pietiekami liela datu apjoma un garākiem salīdzināmiem laika periodiem statistiskai novērtēšanai nav nepieciešama precīza datēšana, kas dod iespēju apstrādāt lielākus datu apjomus.

Šī pētījuma mērķis ir precizēt šo metodi, izstrādājot kritērijus vides kvalitātes novērtēšanai un dendriondikatīva monitoringa veikšanai. Būtiskākie uzdevumi ir izstrādāt kritērijus pētāmo vietu un koku izvēlei, formalizēt kontroles perioda izvēli un noteikt ieteicamo paraugu apjomu vienā pētījumu vietā.

Pētījumā izmantoti koksnes paraugi no 70 vietām, katrā vidēji no 20 kokiem.

Ja pētījuma mērķis ir noskaidrot kāda iepriekš zināma faktora iespējamo ietekmi uz koku pieaugumu, tad kontroles periodu izvēlās laikā, kad šī faktora ietekmes vēl nav, piemēram, nav sākusi darboties potenciālo piesārņojumu radoša katlu māja. Ja tiek veikts monitorings, tad šādu apsvērumu nav un kontroles perioda izvēlei ir citi nosacījumi.

Pieņēmumi par kāda faktora ietekmi uz koku ikgadējo pieaugumu var būt kļūdaini, ja kontroles periodā koku pieaugumu ietekmējis kāds nezināms faktors. Lai samazinātu šādu iespēju, paraugu ņemšanas vietas tiek izvēlētas sausieņu mežos, kur nav vērojami kādi lokāli traucējumi. Tomēr tos ne vienmēr ir iespējams konstatēt. Pētījuma rezultāti rāda, ka šo varbūtību iespējams samazināt izslēdzot audzes, kur kontroles periodā vērojama būtiska regresija. Iespējams, ka kā kritērijs var kalpot arī izkliedes rādītāji.

Rezultātus var ietekmēt arī novirzes individuālu koku augšanas gaitā. Tāpēc ieteicams izslēgt kokus, kuru augšanas gaita kontroles periodā ir būtiski atšķīrusies no pārējo audzes koku augšanas gaitas. Pētījumā aplūkotajās audzēs šādu koku skaits parasti nepārsniedz 25% no kopējā analizēto koku skaita.

Konstatēts, ka ticamu rezultātu iegūšanai pie būtiskuma līmeņa 0,05, ieteicams vienā audzē analizēt 25 paraugus. Pieņemot, ka vidēji 5 paraugi no tālākās analīzes tiks izslēgti, ieteicams ņemt paraugus no 30 kokiem.

Copyright © 2009 Latvijas Dendroekologu biebrība

Pēdējās izmaiņas: 25.05.2009.